Twitter/izgatavopats
Durvis no saplākšņa

SIA "Baltic Doors Systems" pārliecinājušies, ka saplāksnis ir labs un piemērots materiāls gan iekšdurvīs, gan ārdurvīs. Vairāk info šeit.

Saplāksnis

Saplāksni iegūst, salīmējot kopā vairākus finierus, visbiežāk izmantojot fenolu sveķa līmi. Šķiedru virziens blakus esošajām kārtām saplākšņa plātnē ir perpendikulārs.

Saplāksnis ir viens no populārākajiem koksnes produktiem pasaulē. Saplāksnis ir elastīgs, viegli apstrādājams un viegli utilizējams materiāls. To bieži lieto koka vietā, jo tas neplaisā, ir salīdzinoši viegls, bet ar lielu stiprību.

Vislabākās mehāniskās īpašības ir cieto lapu koku saplākšņiem (bērzs, dižskabārdis), bet saplāksni ražo arī no skuju kokiem un tropiskajiem kokiem. Šos saplākšņus izmanto tur, kur nav nepieciešamas tik labas fizikāli mehāniskās īpašības.

Saplāksnis ieņem nozīmīgu vietu Latvijas tautsaimniecībā gan tagad, gan senāk. Saplāksni Latvijā sāka ražot ap 1900.gadu (vairāk par vēsturi "Latvijas Finiera" mājas lapā). 

Priekšrocības

  • Dimensionālā stabilitāte.
  • Perpendikulāri saklātu kārtu dēļ cieto lapkoku saplāksnis nesarausies, neviļņosies kā kokmateriāls.
  • Saplāksnim kārtās pa vidu iespējams ievietot citus materiālus, kā, piemēram, korķa materiālu, alumīniju u.c., kas uzlabo nepieciešamās īpašības specifiskiem pielietojumiem.
  • Dažādi biezumi, sākot no 3 mm.
  • Pieejami dažādu plātņu izmēri, kā arī to var viegli sazāģēt nepieciešamajā izmērā.
  • Viegli utilizējams materiāls.
  • Estētisks un dabīgs materiāls.

Trūkumi

  • Dārgāks par OSB, zāģmateriāliem, rēķinot uz 1 m3 (nerēķinoties ar mehāniskajām īpašībām).
  • Ilgstoši saplāksni turot ūdenī vai mitrā vidē, tā malas var sākt dalīties pa finieriem (ja saplāksnis ir laminēts un malas nokrāsotas ar speciālo āra apstākļiem paredzēto krāsu, tad šo saplākšņa trūkumu var novērst).

Saplākšņa ražošanas process

Vispirms finierkluči tiek mērcēti baseinos (hidrotermiskā apstrāde, 1.attēls), pēc tam tos mizo un sagarumo nepieciešamajā garumā (2.attēls). Tad loba, uz rotējošā finierkluča virzot lobnazi un iegūstot garu finierlentu (3.attēls). 

Saplākšņa ražošanas process

Nolobīto finiera lentu sagriež nepieciešamajā garumā un žāvē (4.attēls). Pēc tam notiek šķirošana, vadoties pēc koksnes defektiem, finiera formāta, kā arī novērš neizžāvētā finiera nokļūšanu tālākajā apstrādes procesā.

Pēc tam finierus piegriež, no finieriem izgriež defektus un finiera gabalus saaudzē kopā gan platumā, gan garumā (5.attēls).

Sagatavotos finierus noklāj ar līmi (6.attēls) un veido pilna formāta un konstrukcijas finiera paku (7.attēls).

Pēc pakas sagatavošanas veic auksto presēšanu, tādejādi uzlabojot pakas ievirzīšanu karstajā presē, kurā ar spiediena palīdzību paku saspiež, radot nepieciešamo līmes saskari ar finieri. Pēc karstās presēšanas saplāksnis ir gatavs (8.attēls).

Saplāksni tad apzāģē (9.attēls), noslīpē virsmas (10.attēls), sašķiro, vēlreiz testē (11.attēls) un iepako (12.attēls). "Latvijas Finierī" gatavo saplāksni arī apstrādā detaļās, lai pircējs saņemtu pēc iespējas gatavāku produktu.

Ieskats saplākšņa ražošanas procesā.