Saplākšņu grīdas

Agrāk par vispiemērotāko grīdas seguma materiālu uzskatīja gropētos jeb spundētos dēļus, un apmēram 80% Latvijā ierīkoto grīdu bija veidotas no tiem. Pēdējos gadu desmitos ir parādījušies jauni grīdas seguma materiāli, kā arī būtiski uzlabotas jau agrāk lietoto materiālu īpašības, kas dod iespēju dēļu grīdas aizstāt ar citiem, daudz efektīvākiem un higiēniskākiem grīdas seguma materiāliem. Viens no šādiem materiāliem ir saplāksnis, ko ar ļoti labiem panākumiem var izmantot veco grīdu remontam un jaunu grīdas segumu ierīkošanai.

Dēļu grīda

Dēļu grīdām ekspluatācijas laikā bieži no spraugām izdrūp špakteļtepe, dēļi platuma virzienā izliecas, grīda čīkst, starp dēļiem veidojas lielas spraugas utt. No visiem šiem defektiem var izvairīties, ja dēļu grīdas remontam vai jaunas grīdas ierīkošanai izmanto saplāksni.

Saplākšņu grīda

Ja saplāksni pareizi piestiprina un rūpīgi apdarina, iegūst ļoti dekoratīvu grīdu, kas var būt līdzvērtīga, augstvērtīgai parketa grīdai. Turklāt uz grīdas pamatnes, kas veidota no saplākšņa, var ieklāt arī tādus grīdas seguma materiālus, kurus ne vienmēr var ieklāt uz dēļu grīdas - linoleju, mīksto paklāju grīdas segumu, parketu.

Pārklājot veco dēļu grīdu ar saplākšņa plāksnēm, tiek novērsti nelīdzenumi, kas radušies, dēļiem izliecoties platuma virzienā, nosegtas spraugas starp dēļiem, kā arī daļēji novērsta grīdas čīkstēšana.

Jaunu grīdu ieklāšanā var izmantot saplākšņa lielformāta loksnes. Lielformāta saplāksnis jūtami paaugstina grīdas kvalitāti, un šādas grīdas galvenās priekšrocības ir:

• stingrāka konstrukcija,
• mazāks salaiduma šuvju skaits,
• saplākšņa ieklāšanas samazinātā darbietilpība,
• kā arī mazāks špaktelēšanas darbu apjoms (jo mazāks šuvju kopējais garums).

Saplākšņu šķiras

Saplāksnim ir vairākas šķiras (vairāk par saplākšņa šķirām), kas galvenokārt atšķiras ar virsmas kvalitāti. Melnajām grīdām var izmantot zemākas kvalitātes saplāksni (WG šķira), bet, ja grīdai ir paredzēts veidot caurspīdīgo apdari, tad ieteicams izmantot B (I) vai S (II) kvalitātes saplāksni.

Grīdas apdare

Caurspīdīgā apdare (parasti – lakošana) nodrošina elegantu grīdas segumu, kas teicami iekļaujas telpu interjerā, bet, veicot dekoratīvo apdari, var iegūt augstvērtīgu grīdas segumu, imitējot parketa plāksnes. Šādas apdares izmaksas ir minimālas.

Ja grīdu ierīko telpās, kurās ir paaugstināts mitrums, tad jālieto mitrumizturīgais saplāksnis.

Gulšņi un sijas

Jaunu saplākšņu grīdu tāpat kā dēļu grīdu parasti ierīko uz gulšņiem vai sijām. Atstatums starp gulšņiem vai sijām, pie kā piestiprina saplākšņa plātnes, ir atkarīgs no saplākšņa biezuma. Grīdas ierīkošanai ieteicams izmantot 18 – 24 mm biezu saplāksni. Ja izmanto 18 mm biezo saplāksni, atstatums starp gulšņiem vai sijām nedrīkst pārsniegt 50 cm, bet, ja 24 mm biezo saplāksni, - 75 cm.

Ja atstatums starp gulšņiem būs lielāks, ekspluatācijas laikā deformācija būs pārāk liela un ne tikai špakteļtepe izbirs no plātņu salaiduma vietu šuvēm, bet arī naglojums kļūs vaļīgs un tiks bojāta virsējā apdares kārta.

Atstatums starp gulšņiem vai sijām jāpieskaņo saplākšņa plātņu izmēriem tā, lai saplāksni nevajadzētu piezāģēt garenvirzienā: divu blakusesošo plātņu sadurai jāatrodas uz gulšņa vai sijas viduslīnijas. Zem saplākšņa plātņu sadurām šķērsvirzienā jāievieto izmijas tā, lai arī šīs blakus plātņu saduras atrastos uz izmijas viduslīnijas.

Saplākšņa grīda uz saliekamā vai monolītā dzelzsbetona pārseguma

Saplākšņa grīdu var veidot arī uz saliekamā vai monolītā dzelzsbetona pārseguma. Uz dzelzsbetona pārseguma saplākšņa grīdu var ierīkot uz 25–50 mm bieziem koka gulšņiem, jo tiem ir praktiski nepārtraukts balstījums. Ja starp gulšņiem siltumizolāciju neliek, par gulšņiem parasti izmanto 25 mm biezus dēļus, bet, ja liek, tad gulšņiem jābūt tikpat bieziem kā siltumizolācijas kārtai vai nedaudz biezākiem.

Saplākšņa ieklāšana

Saplākšņa ieklāšanu sāk no ārējās garensienas, atstājot 10 mm platu spraugu (spraugu pēc tam nosedz ar grīdlīsti).

Plātnes pie gulšņiem pienaglo vai pieskrūvē.

Pieskrūvētās plāksnes turēsies stingrāk, jo ekspluatācijas laikā naglas var nedaudz izvilkties un līdz ar to samazināsies grīdas stingums. Skrūvēm ir daudz lielāka pretestība pret izraušanos, turklāt vajadzības gadījumā (protams, tikai remonta laikā) skrūves var arī nedaudz pievilkt. Paredzētajās skrūvju vietās plātnēs izurbj caurumus, vispirms – ar urbi, kura diametrs ir vienāds ar skrūves diametru, bet pēc tam ar lielāka diametra urbi izveido nelielu padziļinājumu skrūves galvas iegremdēšanai.

Naglu solim pa plātnes perimetru jābūt 10–15 cm, bet skrūvju solim 15–20 cm. Naglas vai skrūves izvieto arī plātnes vidusdaļā pret katru gulsni vai siju. Vidējās rindās naglu vai skrūvju soli var palielināt līdz 35-40 cm. Naglas saplākšņa plātnēs jādzen nedaudz slīpi no malas uz vidu. Tas palielina plātnes izturību pret atraušanos un novērš tās malas ieplīsumu.

Grīda ar silto pagrīdi

Veidojot pirmā stāva grīdu ar silto pagrīdi, vispirms speciāli jāsagatavo grīdas pamatne (1. att.). 

Virs balstiekārtas mūrē 25×25 mm ķieģeļu stabiņus viena vai divu ķieģeļu augstumā vai betonē betona stabiņus, uz kuriem balsta gulšņus.

Virs ķieģeļu vai betona stabiņiem liek hidroizolāciju un aptuveni 25 mm biezus antiseptētus gulšņus.

Pēc tam uz gulšņiem ieklāj un piestiprina saplākšņa plātnes, kā jau tas ir aprakstīts iepriekš.