Koksnes plātnes

Koksnes plātnes

Koks ir populārākais būvniecības materiāls pasaulē. Tomēr, salīdzinot ar koksnes plātnēm, tam ir vairāki trūkumi. Koks ir dzīvs materiāls, tā stiprība nav viendabīga. Tāpat būvniecībā nav izmantojami maza diametra koki. Attīstoties ekonomikai, pieaug vajadzība pēc koksnes materiāliem un koksnes resursu efektīvākas izmantošanas. Daži koksnes plātņu materiāli nelīdzinās dabīgam kokam, bet dažos tā estētiskais skaistums ir saglabāts. Piemēram, tādi ir finieri, saplākšņi, LVL un galdnieka plātnes.

Finieris 

Bērza finieris Finieri ir plānā kārtā nolobītas vai drāztas loksnes. Finieri parasti ir biezumā no 0,1 līdz 3,5 mm un tos parasti līmē pie citām koksnes plātnēm (pie kokskaidu plātnes vai MDF), lai izgatavotu gludus un skaistus materiālus, no kā gatavot, piemēram, durvis, galda virsmas vai mēbeļu detaļas.

Ir divu veidu finieri: lobītie un drāztie.

Lobītos finierus iegūst no finierklučiem. Lobīšanas procesā griešana notiek plaknē, kas paralēla koksnes šķiedrām. Griešanas virziens ir perpendikulārs koksnes šķiedru virzienam. Finierklucis rotē ap nekustīgu asi, bet nazis pārvietojas rotācijas ass virzienā.

Lai iegūtu drāztos finierus, koksne netiek rotēta, bet drāšana notiek taisnā plaknē. Drāzto finieru izmērs ir vienāds ar attiecīgajiem apstrādājamā kluča virsmas izmēriem.

Finiera pielietojums

Finierus izmanto mēbeļu detaļu, durvju un parketa ražošanā, taču visbiežāk saplākšņu ražošanā, finierus salīmējot kopā. Lobīto finieru biezums ir no 0,1 līdz 3,5 mm. Lobīt var visu koku sugu klučus.

Saplāksnis

Bērza saplāksnisSaplākšņus iegūst, salīmējot kopā vairākas finieru loksnes, visbiežāk izmantojot fenola sveķu līmi. Šķiedru virziens blakus esošajām finieru kārtām saplākšņa plātnē ir perpendikulārs.

Lai saplākšņus saražotu, vispirms finierkluči tiek mērcēti baseinos (ūdens temperatūra 40-50o C), pēc tam tos mizo un sagarumo nepieciešamajā garumā. Tad loba (uz rotējošo finierkluci virza lobnazi, iegūstot garu finierlentu).

Nolobīto finiera lentu sagriež nepieciešamajā garumā un žāvē. Pēc tam notiek šķirošana, vadoties pēc koksnes defektiem, finiera formāta, kā arī novērš nepietiekami izžāvētu finieru nokļūšanu tālākajā apstrādes procesā.

Pēc tam izžāvētos finierus piegriež, no finieriem izgriež defektus un finiera gabalus saaudzē kopā gan platumā, gan garumā.

Sagatavotos finierus noklāj ar līmi un veido pilna formāta un konstrukcijas finiera paku.

Pēc pakas sagatavošanas veic auksto presēšanu, tādejādi uzlabojot pakas ievirzīšanu karstajā presē, kurā ar spiediena palīdzību paku saspiež, radot nepieciešamo līmes saskari ar finieri. Pēc karstās presēšanas saplāksni noslīpē un apzāģē un saplāksnis ir gatavs.

Saplākšņu pielietojums

Būvniecība, transporta industrija (smago kravas automašīnu piekabju grīdās, mikroautobusu iekšējā apdarē, kuģu būvē un citur), iepakojuma nozare, mēbeles, rotaļlietas, dizaina priekšmeti, betonēšanas veidņi, saliekamās konstrukcijas u.c.

Nopērkams: E-veikalā, Plātņu namos, būvniecības veikalos un citur.

Galdnieka plātnes (blockboard)

Galdnieka plātnes ir no zāģmateriālu kārtām salīmēti masīvkoka materiāli. Parasti izmanto platumā salīmētas skujkoka lameles vidējā kārtā, bet ārējās – saplāksni.

Galdnieka plātņu pielietojums

Galdnieka plātnes izmanto durvju, galda virsmu, plauktu izgatavošanā un starpsienās. Parasti lieto iekštelpās.

OSB (oriented strand board) 

OSB (orientētās skaidu plātnes) OSB tiek izgatavots no liela izmēra skaidām (garums 2-15 cm), kas salīmētas kopā ar sintētiskajiem sveķiem. Katrai skaidu kārtai ir savs virziens, virsma ir raupja. OSB plātņu fizikāli mehāniskās īpašības ir sliktākas nekā saplākšņiem, taču tās ir lētākas.

OSB ražošanā izmanto kokus, kas aug ātri, piemēram, apsi, papeli, priedi un citus. Šos kokus sašķeldo lielās skaidās, pēc tam izžāvē, apstrādā ar saistvielām, klāj kārtās augstā temperatūrā sapresē.

OSB pielietojums

Celtniecība (melnās grīdas, sienas, jumti), iepakojums, polsterēto mēbeļu karkasi.

Nopērkams: E-veikalā, Plātņu namos, būvniecības veikalos un citur.

Kokskaidu plātne

Kokskaidu plātnes Plātne, kas sastāv no smalki sasmalcinātām koksnes daļiņām (skaidas un koksnes putekļi, kas sadalīti pa frakcijām – ārpusē smalkākas frakcijas, vidus slānī rupjākas), tās sapresējot kopā ar līmi.

KSP nav piemērots mitrām vietām vai turēšanai ūdenī, jo plātnes viegli uzbriest. Tām ir mazs blīvums, līdz ar to šādās plātnēs slikti turas skrūves un mēbeles ir mazāk izturīgas.

Kokskaidu plātņu pielietojums

Izmanto galvenokārt mēbeļu izgatavošanā, pagaidu sienās, starpsienās un grīdās, kur nav nepieciešami stipri un izturīgi materiāli, kā arī iepakojumā.

Nopērkams: būvniecības veikalos, specializētajos plātņu veikalos.

MDF (medium-density fibreboard)

MDF ir koksnes plātne, kas sastāv no ļoti smalkām koksnes daļiņām, kas sapresētas kopā ar līmi.

MDF ir izturīgāks materiāls par KSP, tam ir lielāks blīvums, tas ir gludāks, kā arī to ir vieglāk gruntēt un krāsot. Salīdzinot ar KSP, MDF ir izturīgāks pret mitrumu.

MDF pielietojums

Izmanto mēbeļu izgatavošanā un starpsienās, kur nav vajadzīga augsta mehāniskā izturība.

Nopērkams: būvniecības veikalos, specializētajos plātņu veikalos.

LVL (laminated veneer lumber)

LVL ir samērā jauns koksnes materiāls, ko ražo, finieru loksnes (parasti 3 mm biezas, bet iespējams arī no 1 mm līdz 6 mm) salīmējot kopā. Šķiedru virziens blakus esošajām kārtām LVL plātnē ir paralēls.

Tam ir vairākas priekšrocības, salīdzinot ar dēli: tas ir izturīgāks, taisnāks un viendabīgāks, mazāk liecas un vērpjas, kā arī iespējami garāki izmēri nekā dēļiem.

Ražošanas process ir līdzīgs kā saplāksnim – kokus mērcē, pēc tam loba un iegūtās 3 mm finieru loksnes salīmē kopā karstajā presē.

LVL pielietojums

Plaši izmanto ēku konstrukcijās.

Nopērkams: E-veikalā un Plātņu namos.