Saplāksnis

Saplāksnis

Saplāksni iegūst, salīmējot kopā vairākas finieru loksnes, visbiežāk izmantojot fenola sveķu līmi. Šķiedru virziens blakus esošajām kārtām saplākšņa plātnē ir perpendikulārs.

 

Saplāksnis ir viens no populārākajiem koksnes produktiem pasaulē. Tas ir elastīgs, viegli apstrādājams un viegli utilizējams materiāls. To bieži lieto masīvkoka vietā, jo tas neplaisā, ir salīdzinoši viegls, bet ar lielu stiprību.

Vislabākās mehāniskās īpašības ir cieto lapu koku saplākšņiem (bērzs, dižskabārdis), bet saplāksni ražo arī no skuju kokiem un tropiskajiem kokiem. Šos saplākšņus izmanto tur, kur nav nepieciešamas tik labas fizikāli mehāniskās īpašības.

Saplākšņu ražošana ieņem nozīmīgu vietu Latvijas tautsaimniecībā gan tagad, gan senāk. Saplāksni Latvijā sāka rūpnieciski ražot 20. gadsimta sākumā.

Priekšrocības
  • Dimensionālā stabilitāte.
  • Perpendikulāri saklātu kārtu dēļ cieto lapkoku saplāksnis nesarausies un neviļņosies kā masīvkoks.
  • Saplākšņa kārtās iespējams ievietot arī citus materiālus, piemēram, korķi, alumīniju u.c., kas uzlabo nepieciešamās īpašības specifiskiem pielietojumiem.
  • Dažādi biezumi, sākot no 3 mm.
  • Pieejami dažādu plātņu izmēri, kā arī tās var viegli sazāģēt nepieciešamajā izmērā.
  • Viegli utilizējams.
  • Estētisks un dabīgs.
Trūkumi
  • Dārgāks par OSB vai zāģmateriāliem, rēķinot uz 1 m3 (nerēķinoties ar mehāniskajām īpašībām).
  • Ilgstoši turot ūdenī vai mitrā vidē, saplākšņa malas var sākt atlīmēties (šo trūkumu var novērst, ja saplāksnis ir ar filmas pārklājumu un malas nokrāsotas ar speciālo āra apstākļiem paredzēto krāsu).
Saplākšņu ražošanas process

Vispirms finierkluči tiek mērcēti baseinos (hidrotermiskā apstrāde, 1.attēls), pēc tam tos mizo un sagarumo nepieciešamajā garumā (2.attēls). Tad loba, uz rotējošā finierkluča virzot lobnazi un iegūstot garu finierlentu (3.attēls). 

Saplākšņa ražošanas shēma

Nolobīto finiera lentu sagriež nepieciešamajā garumā un žāvē (4.attēls). Pēc tam notiek šķirošana, vadoties pēc koksnes defektiem, finiera formāta, kā arī novērš neizžāvētā finiera nokļūšanu tālākajā apstrādes procesā.

Pēc tam finierus piegriež, no finieriem izgriež defektus un finiera gabalus saaudzē kopā gan platumā, gan garumā (5.attēls).

Sagatavotos finierus noklāj ar līmi (6.attēls) un veido pilna formāta un konstrukcijas finiera paku (7.attēls).

Pēc pakas sagatavošanas veic auksto presēšanu, tādejādi uzlabojot pakas ievirzīšanu karstajā presē, kurā ar spiediena palīdzību paku saspiež, radot nepieciešamo līmes saskari ar finieri. Pēc karstās presēšanas saplāksnis ir gatavs (8.attēls).

Saplāksni tad apzāģē (9.attēls), noslīpē virsmas (10.attēls), sašķiro, vēlreiz testē (11.attēls) un iepako (12.attēls). "Latvijas Finieris", atbilstoši klientas pasūtījumam, veic arī tālāku saplākšņa apstrādi , lai pircējs saņemtu pēc iespējas gatavāku produktu.

Ieskats saplākšņu ražošanas procesā.