Saplāksnis jumta segumu pamatnei
Ruļļmateriāli, bitumena dakstiņi u.c. jumta seguma materiāli jāieklāj uz līdzenas, stingras un stabilas pamatnes, jo tieši no tās kvalitātes ir atkarīgs jumta seguma kalpošanas laiks.
Svarīgi, lai pamatne būtu līdzena, jo nelīdzenajās vietās jumta segums ātri bojājas. Tāpēc, ja jumta seguma pamatnei ierīko nepārtrauktu dēļu klāju, to iesaka veidot no divām kārtām, t.i., no nesošā klāja un aizsargklāja.
Nesošo klāju veido no 25 mm bieziem un 120-150 mm platiem, antiseptētiem dēļiem, ko pie spārēm pienaglo ar 8-15 cm platām atstarpēm.
Uz nesošā klāja 45o slīpumā no 19 mm bieziem un 50-70 mm platiem, antiseptētiem dēļiem ierīko aizsargklāju. Aizsargklājam jāņem šauri dēļi (tie mazāk sarozās), kas cieši jāpiespiež cits pie cita tā, lai spraugas starp tiem nepārsniegtu 2 mm (lielākas spraugas jāaizpilda ar koka līstītēm).
Kvalitatīva dēļu ierīkošana ir sarežģīta kā no materiālu, tā arī no darbu veikšanas tehnoloģisko prasību viedokļa, arī tā izmaksas ir ļoti lielas. Individuālajā būvniecībā šīs prasības ne vienmēr tiek ievērotas, tāpēc ruļļmateriālu jumta segumi bieži caurtek un tiem nepieciešams remonts. Bet arī remonts ne vienmēr dod vajadzīgo efektu, jo precīzi noteikt caurteces vietu ne vienmēr ir iespējams (sevišķi grūti to izdarīt savienotajiem jumtiem).
Praktiski visas šīs problēmas atkrīt, ja dēļu klāja vietā ierīko saplākšņa klāju. Saplāksnim ir ļoti gluda virsma, tāpēc pilnīgi ir novērsta nelīdzenumu rašanās saskares vietā ar ruļļmateriāliem, turklāt saplāksnim ir arī pilnīgi regulāra forma un precīzi izmēri, kas dod iespēju jumta klāju ierīkot praktiski bez spraugām un ir daudz ekonomiskāks risinājums par dubultklāja ierīkošanu.
Attīstītajās rietumvalstīs, ASV, Kanādā un citur saplāksni jumta pamatnes ierīkošanai izmanto jau sen. Pie mums to sāka lietot galvenokārt pēdējā gadu desmitā, būvmateriālu tirgū parādoties augstvērtīgiem jumta seguma materiāliem, kuru ieklāšanai jānodrošina gluda un stingra pamatne, kā arī tirgū parādoties mitrumizturīgam saplāksnim, kas ir vispiemērotākais jumta segumu pamatnes ierīkošanai.
Saplākšņa izmēri
Ņemot vērā saplākšņa plātņu lielos izmērus, jumta klājā saduršuvju ir relatīvi maz, tāpēc mazāka spraugu rašanās iespēja un līdz ar to vajadzība šīs spraugas aizšpaktelēt.
Jumta seguma pamatnei ieteicams izmantot ārdarbiem paredzēto mitrumizturīgo WG šķiras saplāksni, kura plātņu izmēri ir 1525x3050, 1525x1525, 1220x2440 un 2150x3850 mm.
Visbiežāk jumta seguma pamatnes ierīkošanai izmanto 1220x2440 mm lielās saplākšņa plātnes, jo šādi izmēri nodrošina ērtu darbu uz jumta.
Šuves un salaidumi
Izvēloties lielākas saplākšņa plātnes, samazinās šuvju skaits, bet tajā pašā laikā ir daudz neērtāk strādāt, jo izgrozīt lielās plātnes starp spārēm, strādājot augstumā, ir visai sarežģīti. Arī lielizmēra plātņu nogādāšana uz jumta bieži ir saistīta ar zināmām grūtībām, bet atsevišķos gadījumos pat vispār nav iespējama.
Saplākšņa atsevišķo plātņu salaiduma vietām jāatrodas precīzi uz spāru viduslīnijām. Ja atstatums starp spāru viduslīnijām ir 600 mm, bet spāru biezums - 40 mm, tad, liekot 1220x2440 mm lielās saplākšņa plātnes paralēli dzegai, šāda plātne balstās uz 5 spārēm un salaiduma šuve veidojas tieši uz spāres viduslīnijas.
Montāža
Ja spāru biezums ir 50 mm, tad uz spāres viduslīnijas paliek apmēram 10 mm plata sprauga, kas pirms jumta seguma ieklāšanas jaaizšpaktelē.
Saplākšņa plātnes var likt arī ar īsāko malu paralēli jumta dzegai un korei. Šajā gadījumā iegūst pat lielāka stingruma klāja jumta pamatni, tomēr saplākšņa plātnes jāpiezāģē (ja atstatums starp spāru viduslīnijām ir 600 mm).
Ja jumta klāju veido jaunbūvei, tad, lai izvairītos no saplākšņa piezāģēšanas, kā arī ekonomiskāk izmantotu saplāksni, atstatumu starp spārēm var pieskaņot saplākšņa plātņu izmēriem.
Nav ietiecams vienā punktā veidot četru saplākšņa plātņu salaidumu, tāpēc vienu plātņu rindu attiecībā pret blakus rindu ieteicams nobīdīt par ampēram pusi no tās garuma (1. att.).
Saplāksni pie spārēm agrāk pienagloja, bet pēdējā laikā parasti pieskrūvē ar skrūvēm. Pirms tam saplākšņa plātnēs šajās vietās izurbj caurumus, kas vienādi ar skrūves diametru, un pēc tam ar lielāka diametra urbi izveido padziļinājumu skrūves galvas iegremdēšanai (2. att.). Skrūvju galvas aizšpaktelē.
Saplākšņa biezums
Jumta seguma pamatnes ierīkošanai izmantojamā saplākšņa biezums ir atkarīgs no atstatuma starp spārēm vai starp nesošā klāja dēļiem.
Ja tas ir 40-60 cm, var izmantot 9-12 mm biezās lielformāta saplākšņa plātnes.
Ja atstatums starp spārēm ir lielāks (sevišķi tas attiecas uz agrāk būvētām ēkām, kam veic jumta seguma nomaiņu), tad nesošo klāju var veidot no 25-32 mm bieziem dēļiem ar atstarpēm, bet saplāksni stiprināt pie dēļiem.
Atstarpes
Atstarpju lielumu var veidot aptuveni vienādu ar dēļu platumu, lai gan tas vislielākajā mērā ir atkarīgs no atstatuma starp spārēm un dēļu biezuma un katrā konkrētajā gadījumā tas būtu jāaprēķina, lai novērstu pārāk lielu jumta seguma pamatnes izlieci.
Līdzīgu jumta seguma pamatni var izveidot arī no saplākšņa atgriezumiem, kurus var iegādāties Plātņu namos vai E-veikalā. Šādu atgriezumu cena ir mazāka, bet no tiem izveidotā saplākšņa klāja kvalitāte arī būs zemāka, jo palielinās salaiduma šuvju kopējais garums un mazāks būs arī no atgriezumiem izveidotā klāja stingums. To var izmantot par aizsargklāju, pieskrūvējot vai pienaglojot pie nesošā dēļu klāja, kurš veidots ar atstarpēm.
Ja nesošajam dēļu klājam ir pietiekams stingums (maza izliece slodzes iedarbībā), saplākšņa atgriezumus var novietot arī paralēli dēļiem (3. att.). Tomēr šajā gadījumā saplākšņa atgriezumu platumam jābūt vienādam ar nesošā klāja dēļu platuma un atstarpes starp dēļiem platuma summu.
Saplākšņa jumta seguma pamatnes izveidošana ir:
- vienkārša,
- mazāk darbietilpīga,
- kvalitatīvāka un arī ekonomiskāka par dēļu klāja izveidošanu.
Nepārtrauktais saplākšņa klājs dod iespēju jumta segumam izmantot praktiski jebkuru jumta seguma materiālu.